Apsardzes dienesti mūsdienās ir kļuvuši par efektīvāko garantu uzņēmumu un mājsaimniecību īpašumu, kā arī personu drošībai. Apsardzes dienesti izstrādā individuālu pieeju katram klientam, kuru nespēj nodrošināt tiesībsargājošās institūcijas ierobežoto finansu, materiāli tehnisko un cilvēkresursu dēļ. Tāpēc policijai pārsvarā iznāk izmeklēt dažādu likumpārkāpumu sekas, kamēr apsardzes firmas cenšas novērst likumpārkāpumus pēc iespējas agrākā to veikšanas stadijā un aizturēt likumpārkāpējus, lai pēc tam tos nodotu policijas rīcībā.
Apsardzes dienesti saviem klientiem piedāvā visplašākā spektra pakalpojumus, sākot ar personu drošības garantēšanu un beidzot ar drošības nodrošināšanu fizisku un juridisku personu īpašumos, kārtības nodrošināšanu dažādos masu pasākumos un dažādu juridisko pakalpojumu sniegšanu. Daudzās Latvijas apdzīvotās vietās, kurās nav policijas iecirkņa, pašvaldības ir noslēgušas ar tuvumā esošajām apsardzes firmām arī līgumus par sabiedriskās kārtības nodrošināšanu.
Latvijā apsardzes dienesta darbību reglamentē virkne normatīvo aktu, no kuriem nozīmīgākais ir Apsardzes darbības likums. Saskaņā ar šiem normatīvajiem aktiem, apsardzes pakalpojumus var sniegt tikai uzņēmumi, kuri ir ieguvuši licenci apsardzes pakalpojumu veikšanai, savukārt, lai kļūtu par apsardzes darbinieku, jāiegūst attiecīgs sertifikāts, kas apliecina, ka darbinieks ir izgājis apmācību un nokārtojis apsardzes darbinieka eksāmenu. Atkarībā no apsardzes darbības specifikas, LR Iekšlietu ministrija izsniedz divu kategoriju licences – pirmās kategorijas licences ļauj nodarboties tikai ar tehniskās apsardzes sistēmu izgatavošanu, uzstādīšanu un apkopi, savukārt otrās kategorijas licence ietver sevī arī visus pārējos apsardzes pakalpojumus.Pašlaik Latvijā ir vairāk kā 400 uzņēmumu, kuri ir saņēmuši 1. un 2. kategorijas licences, taču, ņemot vērā, ka licences tiek izsniegtas uz nenoteiktu laiku, apsardzes firmas, kuras reāli darbojas ir krietni mazāk. Tāpat tirgū savus pakalpojumus nepiedāvā iekšējie drošības dienesti, t.i. licencēti uzņēmumu apsardzes dienesti, kurus veido paši uzņēmuma darbinieki.
Saskaņā ar Apsardzes darbības likumu, apsardzes dienesti veic sekojošus apsardzes pakalpojumus:
- Nekustamā īpašuma, kravas vai citu vērtību apsardze;
- Fiziskās personas apsardze (miesassardze);
- Iekšējās drošības nodrošināšana apsargājamos objektos;
- Tehniskās apsardzes sistēmu uzstādīšana un apkalpošana;
- Konsultāciju sniegšana par drošības jautājumiem.
Sniedzot apsardzes pakalpojumus, katra apsardzes firma vairāk vai mazāk ir specializējusies kāda noteikta spektra pakalpojumu sniegšanā. Tā piemēram, apsardzes dienests, kas specializējies naudas inkasēšanā, nenodarbosies ar masu pasākumu apsardzi, vai arī apsardzes firma, kas piedāvā miesassarga pakalpojumus, nepiedāvās ar videonovērošanu aprīkot lielveikalus vai citas tirdzniecības vietas. Sastopamas arī apsardzes firmas, kuras piedāvā tikai fiziskās vai arī tikai tehniskās apsardzes pakalpojumus. Šādu apsardzes firmu skaits gan sarūk līdz ar tehnoloģiju attīstību, jo, kaut arī joprojām ir atsevišķas sfēras, kurās tiek izmantota vai nu tikai fiziskā vai ar tikai tehniskā apsardze, ir pierādījies, ka tehnisko apsardzes sistēmu izmantošana ir efektīvāka dažādu noziedzīgu darbību atklāšanai, taču tieši cilvēka rīcība palīdz šīs darbības novērst. Tāpēc vairums apsardzes firmu piedāvā gan fiziskās, gan tehniskās apsardzes pakalpojumus, nereti tos arī integrējot vienu otrā. Izvēloties apsardzes firmu pakalpojumus, par galvenajiem piemērotākā apsardzes dienesta izvēles kritērijiem speciālisti iesaka ņemt pakalpojuma kvalitāti nevis cenu, jo reizēm ietaupījums uz drošību var izmaksāt krietni vairāk nekā kvalitatīvāka pakalpojuma iegāde. Par attiecīgās apsardzes firmas piedāvājuma kvalitāti visbiežāk var spriest pēc tā, cik plaša vai šaura ir apsardzes firmas specializācija, pēc tā cik ilgi tā jau darbojas, kā arī pēc klientu, vislabāk draugu un paziņu, atsauksmēm. Objektus aprīkojot ar attālinātajām tehniskās apsardzes sistēmām, svarīgs arī ir laiks, kurā pēc signalizācijas nostrādāšanas objektā ieradīsies apsardzes dienests, tāpēc būtu ieteicams šādu apsardzes sistēmu izvēlē ņemt vērā arī apsardzes dienesta atrašanās vietu.
